Kopš mūsu neatkarības barikādēm 25 gadi (turpinājums)

Man personīgi, stāvot barikādēs, radās izpratne būtiskā jautājumā. Es tajā laikā vēl studēju LU vēstures un filozofijas fakultātē vēsturniekos un visu studiju laiku pētīju un rakstīju kursa darbus par mūsu latviešu strēlniekiem. Man vienmēr bija īsti neatbildēts jautājums – kā latviešu strēlnieki, kas vairumā bija tādi paši jauni puikas, kā es (barikāžu laikā), nebaidījās iet kaujās un atdot savu dzīvību ?

Barikādēs stāvot, naktī vienu brīdi izskanēja ziņa, ka varbūt uz Rīgas centru dodas padomju karaspēks. Un tajā brīdī es apjautu, ka ne es, ne citi barikāžu aizstāvji nedomā, kur mukt vai paslēpties, bet gan domājām, kā aizstāvēt savas Latvijas atdzimstošo brīvību !!!

Barikādēs tā reāli izpratu to sajūtu, kad reāli saproti, ka savas Tēvzemes Latvijas brīvība ir dārgāka par tavu dzīvību un vienīgā doma – nosargāk Latviju ! Kaut arī mājās mani gaidīja mana mīļā sieviņa ar mūsu divām meitiņām, no kurām jaunākā bija tikai nepilnus 2 mēnešus veca.

Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz negācijām, kādas daudziem cilvēkiem ir šobrīd, kritiskā brīdī absolūti lielākā daļa Latvijas tautas (neatkarīgi no nacionālās piederības) celtos savas zemes, savas Latvijas aizsardzībai !!!

Pielikumā vēl daži mūsu ģimenes arhīva foto no 1991.gada janvāra barikādēm.

0021_2 0031_3 0041_1 0041_2 0041_4

Fotogrāfiju pārpublicēšana vai izmantošana jebkādā citā veidā bez raksta autora rakstveida piekrišanas ir aizliegta.

 

Autors: Jānis

Dalīties ar šo rakstu